Nu jā. Tik tikko sāku veidot savu tā saukto blogu, un jau arī mani ir sasniegusi šī “sērga” (nesliktā nozīmē). Un arī man par sevi ir jāraksta šīs septiņas lietas. Paldies tev janislv, paldies.
Tātad, aidā:
1.) No bērnības līdz šim esmu nodarbojies ar vairākiem sporta veidiem (futbols, vieglatlētika, basketbols, bokss, volejbols, teikvondo un tagad jau arī florbols).
2.) Tā kā esmu mācījies mūzikas skolā, tad ar mūziku man ir baigi feinās attiecības, savulaiku esmu spēlējis grupā “Clean state” ar kuru gandrīz tikām uz “Liepājas Dzintaru” tur es spēlēju bungas, bet uz mēģinājumu aizgāju it kā topošais vokālists, bet ar to man galīgi nesanāca, tā arī paņēmu un pamēģināju piesēsties pie bungām, tā arī tas aizgāja, ka pat pēc tam vēl mūzikas skolā paralēli sāku mācīties sitamos instrumentus. Esmu spēlējis arī vairākos pūtēju orķestros, ar kuru arī papildus bija iespēja paceļot pa Eiropu un uzspēlēt. Un kā pēdējais projekts bija muzikāli instrumentālais ansamblis “Zirgābols“, kuru populārākie skaņdarbi ir “Zirga zobi kafijā” un “Na na na”. Un tā visā visumā es protu un pratu spēlēt sekojošos instrumentus (klavieres, trompete, ventīļtrombons, un dažādi sitamie instrumenti).
3.) Interesants ir stāsts par manu pirmo saskarsmi ar internetu. Šis stāsts ir tāds nedaudz mulsinošs, bet nu, lai iet. Ja nemaldos, tad pamatskolas laikos, gāju uz LPA (Liepājas Pedagoģijas akadēmija, nu jau Liepājas Universitāte) mācīties kaut kādos datoru kursos, tās bij tās kastītes ar melniem ekrāniem un tur varēja rakstīt mazas, primitīvas programmiņas un uzdevumus. Bet līdz ar to bija iespēja braukt uz LU uz kaut kādiem matemātikas kursiem, kur pēc tam laida pie lielajiem datoriem (nu jau parastajiem) un nodoties plašajos interneta plašumos. Tā nu es pirms tam sagatavojies un dabūjis dažādas interneta vietņu adreses gatavojos nodoties šim ceļojumam, ievadu interneta mājas lapas adresi tam paredzētajā vietā un gaidu… gaidu un gaidu.. bet internets ar mani nekomunicē, izmēģinu citu adresi, bet ar to tāda paša reakcija, t.i. nereakcija. Tā nu pārsēdos pie cita datora, pie tā atkārtojas jau sekojošais stāsts. Pasaucu zāles pārzini, tā arī izmēģina un nesanāk viņai mani palaist interneta plašumos. Tā nu es sēžu saskumis un skatīdamies kā citi nodotas izklaidēm internetā, tā nu netīšām nospiedu “enter” pogu… un… liels bija mans pārsteigums, es, pirmoreiz savā mūžā, iegāju internetā.
4.) Esmu pietiekami daudz padzīvojies pa ārzemēm, bet tomēr secinājis to, ka mājās vislabāk.. Ā… paliku takš gandrīz uz dzīvi Somijā, kur mani bildināja.
5.) Savas darba gaitas esmu sācis jau no pamatskolas laikiem, ar pirmajiem darbiem kā biļešu pārdevējs uz futbola spēlēm Liepājas Daugavas stadionā, tā arī ziemas brīvdienās divas nedēļas cēlos agri agri no rīta un piestrādāju pa avīžpuiku. Bija ļoti interesanti. Turpinot par darba gaitām esmu strādājis ļoti dažādos amatos un vietās, tātad, neliels uzskaitījums – biļešu pārdevējs, avīžpuika, viesmīlis, bārmenis, metināšanas robota operators, auklis, konsultants informācijas daļā, tulks, atpūtas centra vadītājs, projektu administrators, maketētājs, redaktors augstskolas avīzē (uz aizvietošanas laiku), sabiedrisko attiecību speciālista kvalifikācijas piešķiršanas komisijas loceklis, pulciņa vadītājs. Ceru, ka kaut ko neesmu aizmirsis.
6.) Ar dejām kādreiz mēģināju nodarboties. Kad biju vēl mazs, tad mani uz tautiskām dejām veda, tur tik ar vienu reizi biju, nepatika. Bet tad pamatskolas laikā nodarbojos ar modernām dejām, bija interesanti, bet nekas nopietns tas nebija 😀
7.) Mana pirmā saskarsme ar alkoholu bija tad, kad biju tiešām samērā mazs, bija ģimenes pikniks pie Durbes ezera, ja nemaldos, tajā laikā visi dzērieni bija vienādās pudelēs, tā nu uz izklātā deķīša blakus stāvēja gan limonāde, gan grādīgais dzēriens. Tā nu veroties ezera tālēs atmuguriski paņēmu pudeli, paņēmu tādu lielu šļuku un apstulbu, jo biju sajaucis pudeli un iedzēru grādīgo. Tā lūk.
Nu tā, pienākums izpildīts. Sākumā likās, ka grūti būs sarakstīt, bet beigu beigās tomēr sarakstīju un bija interesanti. Tomēr stāstīt jau laikam būtu vēl un vēl, bet tas nekas. Kaut kam jau jāpaliek pie sevis ar. Pieņemts, ka jānodod stafeti tālāk, tā nu pagaidām zinu divas dāmas, kam to varētu uzticēt. Viena no tām ir meitene, kas šo noteikti lasīs, bet pašai patīk palikt nezināmai, tā nu Zanduk, uzdevums tev… pārbaudīšu vai izdarīji. Un Nataly.
Veiksmi jums 😉
Woolcan's Blog 