Kas ir sainis.lv?

Šī ziņa būs pavisam īsa! Nesen ar Tomu piereģistrējām domēnu http://www.sainis.lv. Par to, kas tur būs, pagaidām vēl neteiksim, kamēr netiks viss uztaisīts un palaists gaisā. Bet tomēr… Tev ir iespēja iegūt pārsteiguma balvu no sainis.lv, ja atbildēsi uz tur sniegto jautājumu! Tad nu veiksmi

Par ētiku

Tuvojas 1.septembris. Cik zinu, tad skolotāji plāno dažādas aktivitātes, lai rādītu tautai to, ka viņiem iet grūti utt. Zinu, ka tiek plānots, to uztaisīt par sava veida sēru dienu. Protams, skolotājiem neiet viegli iespējams tagad, bet vai tas ir normāli, ka bērniem tiek sabojāta svētku diena? Vai bērni ir vainīgi, ka Latvijā tagad neiet tik labi, kā vēlētos? Vai tiešām viņiem ir tādēļ jācieš, jo 1.septembris tomēr ir zinību diena un daudziem tā ir pirmā skolas diena, it sevišķi pašiem mazākajiem tas ir jaunas dzīves sākums. Un vai viņiem ir tādēļ jācieš? Kur šeit ir pedagogu ētika? Ja vēlaties parādīt, ka jums iet grūti un taisīt sēru dienu, lūdzu, ir skolotāju diena, tad labāk parādiet ka jūs esat ar mieru ziedot savu svētku dienu un uztaisīt to par sēru dienu.
Padomājiet par to, vai bērniem tiešām ir jācieš.

Baltijas ceļam – 20

Un te ir pats iemesls, kas mums deva spēku. Atcerēsimies kopā trīs valstu vienotību, kas bija fenomens:

Mani sirdspuksti Baltijai

Sveiks mans lasītāj! Šoreiz Tev pastāstīšu par savu piedzīvojumu akcijā, kas paredzēta 20 gadu jubilejai par godu “Baltijas ceļam”, kad notika fenomenāls gadījums, ka viena vienota cilvēku veidota ķēde veidojās no Tallinas Igaunijā cauri Rīgai Latvijā un galapunkts bija Viļņā, Lietuvā. Šis atceres pasākums tika nosaukts “Sirdspuksti Baltijai“.

Es ar saviem vecākiem pirms kādas nedēļas pieteicāmies šim skrējienam. Par mūsu kilometru izvēlējāmies Codes pagastu, jo tajā savulaik mana mamma pavadīja daļu savas bērnības. Ieradāmies apmēram 40 minūtes pirms paredzētā starta laika mūsu kilometram, kas bija apzīmēts ar numuru 449.kilometrs un tajā pēc tagadējiem datiem bija pieteikušies 60 skrējēji. Nelielu vilšanos piedzīvojām tad, kad meklējām šo 449.kilometru, jo tur kilometri bija ar numuriem, kas atrodas otrajā simtā, bet labi, ka pie kilometriem tika atzīmēts arī paredzētais starta laiks, tad nu ar vadījāmies pēc tā, jo mūsu starts bija paredzēts 14:50. Bet diemžēl tas ir maziņš akmens organizatoru lauciņā, jo mēs nebijām vienīgie, kas meklēja 449.kilometru.

Atrodoties mūsu starta vietā, pamazām ieradās pārējie skrējēji. Emocijas pozitīvas, visi smaidīgi par spīti tam ka sāka smidzināt lietus. Tuvojoties starta laikam garām pabrauca ātrā palīdzība, policijas ekipāža, kas lika visiem braucējiem apstāties ceļa malā un tālumā jau varēja manīt arī skrējējus, kurus pavadīja policijas ekipāža automašīnā un arī trīs ceļu policisti uz motocikliem. Cilvēki jau sāka pamazām sarosīties, nedaudz vēl iekustināt muskuļus un kaulus un tad jau arī skrējēju kolona bija klāt. No pavadošā busiņa tika dalītas akcijas “Sirdspuksti Baltijai” uzlīmītes, ko ašākie arī spēja paņemt un tad nu sākās skrējiens.

Tā kā pārāk fiziskas aktivitātes (izņemot pabraukāšanos ar riteni) nebiju veicis vismaz visu vasaru, domāju ka nebūs pārāk viegli to kilometru veikt, jo skrējiena temps bija samērā ātrs. Tomēr turējos līdzi tīri labi, tikai varēja sākt jau nedaudz just kājas un kilometru tomēr veicu godam un ar pozitīvām emocijām, jo arī nākamajā kilometrā gaidīja daudz skrējēju.

Tikuši atpakaļ līdz mūsu mašīnai, secinājām, ka radies azarts un gribās skriet vēl, jo atvelkot elpu radās enerģija no pozitīvajām emocijām. Tā nu nospriedām, ka brauksim līdz Iecavai un pievienosimies skrējienam tur. Ļoti veiksmīgi tikām garām skrējiena dalībniekiem, kas veica savu posmu un sagatavojāmies pievienoties skrējienam. Es aizgāju nedaudz tālāk no Iecavas robežas, jo gribējās pievienoties kilometra atzīmē. Sagaidot kolonu un sākot skriet, biju pozitīvi pārsteigts par to, ka skriešana padevās vieglāka, tas laikam tāpēc, ka cauri pilsētai skrēja ar nedaudz mazāku tempu. Iecavā, protams, bija daudz vairāk skrējiena dalībnieki. Veicot vienu kilometru sapratu, ka gribu turpināt skriet un to arī darīju, tā arī aizskrēju līdz Iecavas robežas beigām, apmēram laikam 3 kilometri. Pozitīvi bija tas, ka vienā krodziņā bija izlikuši ārā skandas (tumbas) un tad, kad garām devās skrējiens viņi atskaņoja superemocionālo dziesmu – Atmostas Baltija, kas bija “Baltijas ceļa” himna.

Pēc šī posma veikšanas secinājām, ka 3 lietas – labas lietas un atkal pabraucām garām skrējiena kolonai un pievienojāmies atkal uz vienu kilometru skrējienam.

Emocijas fantastiskas!!! Bija vērts doties no Liepājas un piedalīties šajā skrējienā.

Par vienotu Baltiju!!!

Un šeit bildītes:

Mūsu skrējiena sākuma punkts

Es pie kilometra sākuma

Mūsu posms skrējienā, acīgie ievēros, ka ir 2 Liepājas uzraksti uz mugurām, tie tad ir arī mani vecāki

Esmu noskrējis pirmo kilometru

Gaidot jauno posmu

Tuvojoties Iecavai

Skrienot savu pēdējo posmu

Skrējiens tuvojas un tūlīt pievienosimies, lai veiktu savu pirmo kilometru Baltijas vienotībai

Neskati vīru no cepures

Pirms dažiem gadiem internetā klejoja un visai lielu popularitāti ieguva viens video, kur tika stāstīts par darba problēmām vienā no Krievijas mazpilsētiņām:


Visi jau uzskatīja, ka, protams, Krievijas melnstrādnieks pārlējies utt. Viņš tika izmantots arī tā sauktajās fotožabās. Internetā viņš jau ieguva vārdu “Čumaziks”.
Bet lūk kur arī viņa īstais stāsts. Nav viņš nekāds tur Čumaziks, bet gan Jurijs Anatoļevičs Tatarenkovs (varbūt esmu nepareizi latviskojis). Lūk arī īstais stāsts par viņu (video krievu valodā, bet ar angļu subtitriem):

sen nekas nav rakstījies

Un lietas nemainās, jo ielikšu vienkārši vienu foršu video

Skaties un priecājies…

Šodien mani aizrāva šis gabals…

Beisbols

Pēdējā laikā pa tv pirms gulētiešanas esmu sācis skatīties beisbolu, ko rāda pa ESPN America.

Sākumā šis sporta veids man likās ļoti nesaprotams, bet mēģinot iedziļināties kas un kā tajā spēlē notiek, sapratu ar vien vairāk par to, kas tā spēle par tādu īsti ir. Beigās vēl izdomāju vakar papētīt noteikumus un latviešu valodā uzdūros daudz maz labi saprotamiem noteikumiem. Tie atrodas vienā no Latvijas beisbola klubu “Riga Diamonds” mājas lapā – šeit. Protams, daudzi vārdi šajos noteikumos izklausās dīvaini, bet tā jau ir ar to specifisko terminoloģiju, ko latviski nav tik viegli nemaz pateikt, bet arī latviskojot anglisko vārdu neizklausās īsti labi.

Pati labākā beisbola līga skaitās ASV, kas notiek MLB (Major league baseball) paspārnē.

Bet tomēr šī spēle ir spējusi mani savā ziņā aizraut un esmu izdomājis aktīvāk sekot līdzi komandai “Colorado Rockies“.

Vispār esmu priecīgs par to, ka kabeļtelevīzija piedāvā šo sporta kanālu, jo drīz sāksies arī NFL (amerikāņu futbola) sezona, tad ar būs jautri.

Pasaule vienojas

Pārstrāde

Ar Tomu organizējot kāršu spēles “Cūkas” turnīru, sastapāmies ar nepieciešamību iegādāties parasto A4 formāta papīru. Tā nu atcerējāmies, ka vienā veikalā redzējām papīrfabrikas “Līgatne” pārstrādāto papīru.

Cenas ziņā šis papīrs atšķīrās ļoti starp pārējiem. Ļoti tādā ziņā, ka bija lētāks. Protams, viņš nav tik sniegbalts kā parastie papīri, bet ar pelēcīgu nokrāsu. Manuprāt, šis mūsdienās būtu labs risinājums ļoti daudziem uzņēmumiem un arīdzan valsts iestādēm. Priekš kam mums baltu papīru? Labāk izvēlēties pārstrādāto papīru. Patīkami ka “Līgatne” piedāvā iepakojumus gan ierastajā 500 lapu apjomā, kā arī 250 lapu apjomā, kas būtu noderīgs arī mājas lietošanā, kur varbūt tik daudz papīru nevajag.

Iesaku izvēlēties un lietot papīrfabrikas “Līgatne” piedāvāto pārstrādāto biroja papīru.